Ēku efektivitāte

Mēs dzīvojam neskaidros laikos. Klimata krīze jau sen ir mūsu laika noteicošais jautājums, un tad Corona slēdza pasauli.

Droši var teikt, ka neviens no mūsu paaudzes nekad neaizmirsīs 2020. gadu, sekas būs jūtamas mēnešiem, varbūt gadiem. Tomēr, risinot pašreizējo situāciju, mēs nedrīkstam aizmirst mūsu nākotni.

UN paziņo, ka klimata pārmaiņu ietekme skars ikvienu. Mēs jau redzam mainīgus laika apstākļus un jūras līmeņa celšanos. Jārīkojas ir tagad.

Tāpat kā Korona, klimata krīze ir kaut kas, kas mums jāapkaro kopā. Mums ir jāatzīst, ka mūsu izvēle ietekmē citus un mūsu kopīgo nākotni. Mūsu lēmumiem ir nozīme.

Mūsu kopējā nākotnē liela nozīme būs pilsētām. Kāpēc? Pilsētas rada vairāk nekā 70 procentus no pasaules kopējām CO2 emisijām un patērē trešdaļu no pasaules enerģijas. Tikai ES vien, ēkas veido 40% no emisijām. 2050. gadā vairāk nekā 70 procenti iedzīvotāju dzīvos pilsētās.

Nav šaubu, ka pilsētas ar ēkām, rūpniecību un infrastruktūru var veidot labāku nākotni mūsu planētai.

Kā pilsētas ietekmē mūs kā cilvēkus un mūsu nākotni?

Mūsu būvētās pilsētas ietekmē ne tikai klimatu. Tās tieši ietekmē arī mūs kā cilvēkus. To, kā mēs dzīvojam un strādājam, veido vide, ko mēs radām sev apkārt. Galu galā mēs vairāk nekā 90 procentus savas dzīves pavadām iekštelpās.

Sākotnēji ēkas piedāvāja patvērumu no briesmām un tādiem elementiem kā aukstums, lietus, vējš un sniegs. Mūsdienās tās spēj noteikt, kurš atrodas ēkā un kāda iemesla dēļ. Tās zina kādi ir laika apstākļi un uzstāda sistēmas automātiski, tās atpazīst iemītnieku vajadzības un patstāvīgi ziņo par defektiem tehniskajā sistēmā. Drīz ēkas mijiedarbosies viena ar otru vēl vairāk. Ēkas, kas savienotas ar rajona tīklu, kļūs par produktīvu vērtību pilsētas ekosistēmā. 

Tāpēc mēs Caverion katru dienu sev jautājam: Kā mēs varam panākt, ka ēkas, infrastruktūra un rūpniecība darbojas harmoniski, lai no tām atkarīgie cilvēki gūtu labumu?

Viedā pilsēta netiks veidota no nulles. Tā tiek veidota, padarot katru esošo un jauno ēku gudrāku, inteliģentāku un ilgtspējīgāku, vienu pēc otras. Tā tiek veidota ar mērķi dot saviem iemītniekiem veselīgāku, drošāku un komfortablāku dzīvi, kā arī garantiju, ka viņu apkārtējā vide neveicina klimata pārmaiņas, bet gan palīdz tās apturēt.

Kas ir Caverion?

Mēs dedzīgi atbalstām savus klientus ar ekspertu padomiem, kas vērsti uz ilgtspējīgiem rezultātiem, kurus nosaka mūsu mērķis: snieguma un cilvēku labklājības veicināšana pārdomātā un ilgtspējīgā vidē.

Mēs saprotam, ka to, kā mēs dzīvojam un strādājam, veido vide, ko mēs radām sev apkārt. Tas sākas no pirmās dienas, kad ievelkam elpu. Mēs mācāmies, augam un attīstāmies ar mērķi būvētā vidē. Lielāko daļu dzīves mēs pavadām iekštelpās - betona, stikla, koka un tērauda konstrukcijās. Tās veido to, kas mēs esam kā indivīdi. Tās ietekmē mūsu dzīves izvēli: mūsu karjeru, mūsu draudzību, mūsu mīlestību. Galu galā – mūsu materiālo, emocionālo un fizisko labsajūtu.

Šajā būvētajā vidē - no ēkām līdz rūpnieciskām teritorijām un to atbalstošās infrastruktūras - galvenā sastāvdaļa ir tehnoloģija. Taču runa nav tikai par pašu tehnoloģiju. Runa ir par tās iespējamo ietekmi, kad mēs izmantojam zināšanas, ziņkārību un ilgstošu pieredzi, lai optimizētu šo vidi.

Runa ir par cilvēka, uzņēmuma, ēkas un pilsētas dzīves cikla izpratni. Savienojot punktus. Skatoties uz katru cilvēka radītu vidi kā iespēju savienot to, ko esam iemācījušies, lai attīstītu nākotni. Mēs sev jautājam: kā mēs varam panākt, ka ēkas, infrastruktūra un rūpniecība darbojas harmoniski to cilvēku labā, kas no tām ir atkarīgi?

Mēs esam daļa no lielākas ekosistēmas ar savu dzīves ciklu. Tas attiecas arī uz mūsu bērniem un nākotnes paaudzēm. Mēs vēlamies uzlabot sniegumu visās jomās un būt lepni par to, ko nododam tālāk; nodrošināt cilvēku, uzņēmumu un planētas labklājību. Runa ir par ilgtspējīgiem rezultātiem. Radīt gudri, būvētu vidi, kurā mēs varam dzīvot labāk, strādāt produktīvāk, ceļot drošāk un pētīt vairāk.

Tātad tas ir kas vairāk par tehnoloģijām. Runa ir par to, kā uzlabot to, kā mēs dzīvojam un strādājam struktūrās, ko veidojam. Šodien, rīt, katru dienu; viss ir par efektivitātes celšanu. 

Vai tu zināji?